<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>AUTO ASOCIĀCIJA - Jaunumi</title>
        <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/</link>
        <description>AUTO ASOCIĀCIJA - Jaunumi</description>
                    <item>
                <title>Pārsteidzoši jauno auto tirgus šogad pieaug par 30%</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/5098576/parsteidzosi-jauno-auto-tirgus-sogad-pieaug-par-30</link>
                <pubDate>Wed, 23 Jul 2025 07:39:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;2025. gada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu. Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&quot;Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes,&quot; norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lielu izrāvienu veicinājuši korporatīvie darījumi, kuros vērojams pieaugums par 32%. Nozīmīgākie ieguvēji bijuši auto nomas uzņēmumi, īpaši uzsverot mobilitātes platformu popularitātes pieaugums: &lt;b&gt;SIA Bolt Services LV&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;— 617 jaunas automašīnas, &lt;b&gt;SIA Mobility Latvija&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;— 323 automašīnas, &lt;b&gt;SIA CityBee Latvija&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;— 313 automašīnas, &lt;b&gt;SIA Autolux Latvia&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;— 256 automašīnas u.c. uzņēmumi.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Īpaši pieprasītas korporatīvajos darījumos bijušas&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Toyota&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Volkswagen (VW)&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;un&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Škoda&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;markas automašīnas, ar populārākajiem modeļiem —&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Toyota Yaris Cross&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;(540 vienības),&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Toyota Corolla&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;(371) un&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;VW T-Cross&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;(310).&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Svarīgs faktors tirgus izaugsmē ir līzinga darījumu pieaugums. 2025. gada pirmajā pusgadā līzinga darījumu īpatsvars sasniedzis 61,3%, salīdzinot ar 57,1% pērn. Attiecīgi tiešo pirkumu īpatsvars samazinājies no 42,9% līdz 38,7%. Tas apliecina, ka arvien vairāk gan juridisko, gan privāto klientu izvēlas elastīgākus un finanšu ziņā pieejamākus risinājumus jaunu automobiļu iegādei, tādējādi kopā kāpinot līzinga darījumu skaitu par 39,1%.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Privātpersonu vidū visvairāk pieprasītas bija&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;VW&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Škoda&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;un&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Toyota&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;markas automašīnas. Populārākie modeļi —&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;VW Tiguan&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;(234),&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;VW Tayron&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;(227) un&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Škoda Kodiaq&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;(181).&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Gan juridisko personu darījumos, gan privātpersonu darījumos lielu izrāvienu šogad piedzīvojusi&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Peugeot&lt;/b&gt;, kāpinot reģistrāciju skaitu par 228%, pakāpjoties no 15. vietas 2024. gadā uz 4. vietu 2025. gadā.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Elektroauto reģistrācijas apjoms šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 27,5%, salīdzinot ar 2024. gadu. Lai gan VW elektroauto reģistrācijas samazinājušās par 13,6%, VW saglabā līderpozīciju, kam seko&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Toyota&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;un&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Hyundai&lt;/b&gt;.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Toyota elektroauto reģistrāciju skaits pieaudzis par 300% (no 16 auto 2024. gadā uz 64 šogad), ļaujot pacelties no 13. vietas uz 2. vietu. Peugeot elektroauto reģistrāciju skaits palielinājies pat par 2250% — no 2 auto 2024. gadā uz 47 šogad. Abos gadījumos būtisku lomu spēlējuši korporatīvie darījumi.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Privātpersonu segmentā Hyundai kāpinājis elektroauto reģistrācijas par 55%, pakāpjoties no 4. uz 1. vietu.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kopumā jauno elektroauto reģistrācijas veido 6,62% no visām jaunajām vieglo pasažieru automašīnu reģistrācijām (mazliet mazāk nekā 2024. gadā).&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ārēji lādējamu hibrīdauto (PHEV) reģistrācijas pieaugušas par 396,3%, no 246 automašīnām 2024. gadā līdz 1221 automašīnai 2025. gada pirmajā pusgadā. Privātpersonas devušas būtisku ieguldījumu, palielinot PHEV reģistrāciju skaitu par 808,3% — no 84 automašīnām 2024. gadā uz 763 2025. gadā.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Gan elektroauto, gan PHEV tirgus attīstību būtiski veicinājusi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalsta programma, kas sniegusi nozīmīgu atbalstu elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei privātpersonām. Šīs programmas rezultāti apliecina, ka valsts atbalsts ir bijis efektīvs un spējis būtiski palielināt videi draudzīgo transportlīdzekļu īpatsvaru Latvijā. Ļoti būtiski, ka tika laicīgi pagarināta atbalsta programma, lai tā strādātu līdz šī gada beigām.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Populārākie elektroauto modeļi:&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Toyota BZ4X&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Škoda Enyaq&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Porsche Macan&lt;/b&gt;.&lt;br&gt;Populārākie PHEV:&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;VW Tayron&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;VW Tiguan&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Škoda Kodiaq&lt;/b&gt;.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&quot;Pēdējo gadu laikā aizvien skaidrāk iezīmējas tendence, ka klienti vēlas gan tehnoloģiski modernas, gan ilgtspējīgas izvēles. Elektroauto un PHEV reģistrāciju straujais pieaugums, kā arī līzinga darījumu īpatsvara kāpums apliecina, ka pircēji izvēlas elastīgākas finansēšanas iespējas un domā ilgtermiņā par ekspluatācijas izmaksām un ietekmi uz vidi. Īpaši jāuzsver Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalsta programmas nozīme, kas sniegusi būtisku stimulu privātpersonām izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus un palīdzējusi sekmēt zaļāku autoparka atjaunošanu Latvijā,&quot; papildina A. Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrācijas apjoms kopumā saglabājies gandrīz nemainīgs (+1,1%). Līderpozīcijas notur&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;BMW 3. sērija&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;BMW 5. sērija&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;un&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Volvo XC60&lt;/b&gt;. Tomēr reģistrēto lietoto dīzeļa automobiļu skaits krities par 13,3% (no 14 800 uz 12 835), savukārt benzīna auto reģistrācijas pieaugušas par 28%, elektroauto — par 135,9% (no 638 uz 1505), bet PHEV — par 105,1% (no 277 uz 568).&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;span style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;Jauno vieglā komercauto reģistrācijās vērojams kritums par 17,9%. Līderi —&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Toyota&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Renault&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Ford&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;un&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;VW&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;— saglabājas nemainīgi, taču daudziem ražotājiem reģistrācijas rādītāji samazinājušies. Tikmēr pieaugumu uzrādījuši&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;KG Mobility&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Citroen&lt;/b&gt;,&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;MAN &lt;/b&gt;un&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;b&gt;Opel&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;apple-converted-space&quot;&gt; &lt;/span&gt;vieglie komercauto&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Leģendu atgriešanās un Baltijas mēroga pirmizrādes izstādē “Auto 2025”</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/4947292/legendu-atgriesanas-un-baltijas-meroga-pirmizrades-izstade-auto-2025</link>
                <pubDate>Wed, 23 Apr 2025 14:10:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b style=&quot;font-size: 14px; font-style: normal;&quot;&gt;25.–27. aprīlī Ķīpsalā notiks starptautiskā autoindustrijas izstāde “Auto 2025”, kas pārsteigs ar nebijušu daudzumu auto marku un jaunākajiem modeļiem, no kuriem vairāki piedzīvos Baltijas mēroga pirmizrādi. Interesenti varēs iepazīt titula “Eiropas gada auto 2025” ieguvēju, vairāku leģendāru klasisko modeļu atgriešanos pilnīgi jaunā veidolā, kā arī jau pazīstamo modeļu jaunās versijas gan sportiskā, gan elektriskā izpildījumā.&lt;/b&gt;&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Leģendas atgriešanās ar prestižu godalgu&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienu no Baltijas mēroga pirmizrādēm izstādē “Auto 2025” piedzīvos leģendārā modeļa “Renault 5” mūsdienu reinkarnācija. Šis franču jaunais automobilis gada sākumā izcīnīja prestižo titulu “Eiropas Gada auto 2025”. Tā ir tikai otrā reize konkursa 62 gadu vēsturē, kad kāda marka šo titulu izcīnījusi divus gadus pēc kārtas – pērn “Renault” to ieguva ar “Scenic E-Tech” modeli.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jaunais “Renault 5 E-Tech” ir tikai un vienīgi elektriskajā versijā, tomēr saglabājis pazīstamo dizainu no klasiskā modeļa, kas tika ražots no 70. gadu sākuma līdz 90. gadu vidum. Tāpat kā priekštecis, arī jaunais “Renault 5 E-Tech” cīnīsies par pircēju sirdīm, kuri meklē pēc iespējas lētāku auto – šo modeli var iegādāties mazāk nekā par 30 tūkstošiem eiro, kas mūsdienu elektromobilim ir viena no zemākajām cenām tirgū.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Atgriežas arī simpātiskā “Fiat Panda”&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ne viens vien automobiļu TV raidījums testos ir salīdzinājis “Fiat Panda 4 x 4” ar dažādiem īsteniem apvidniekiem, pierādot, ka mazs cinītis var gāzt arī lielu vezumu. Modeļa jaunākajā paaudzē simpātiskā “Panda” kļuvusi ne tikai par pieaugušāku “Grande Panda”, bet ir pieejama tikai elektrificētās versijās – kā vieglais hibrīds vai kā simtprocentīgs elektroauto. Līdzīgi kā “Renault 5”, arī “Fiat Grande Panda” cīnīsies par pircējiem, kuri meklē elektromobili, kas ir lētāks par 30 tūkstošiem eiro. Izstādē “Fiat Grande Panda” piedzīvos Baltijas mēroga pirmizrādi!&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Atvests speciāli uz izstādi&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Speciāli uz pirmizrādi izstādē “Auto 2025” ieradīsies jaunais “Opel Frontera”, pēc kā tas atkal dosies prom, jo mūsu tirgū gaidāms tikai vasarā. “Frontera” vārds auto entuziastiem nav svešs – 90. gados tas bija viens no lepnākajiem apvidniekiem. Tagad “Opel Frontera” leģenda pēc 20 gadu pauzes ir atgriezusies un savā jaunākajā paaudzē ir pieejams vai nu kā vieglais hibrīds, vai simtprocentīgs elektromobilis. Markas piedāvājumā jaunā “Frontera” aizstāj agrāko “Crossland” modeli. Turklāt “Opel” marka izstādē “Auto 2025” prezentēs ne tikai jauno “Frontera”, bet gan pilnīgi jaunu visu savu SUV piedāvājumu, kas ietver vēl arī jauno “Grandland” un modernizēto “Mokka”.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;“Dacia” vēl nekad nav bijusi tik grezna&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Panorāmas stikla jumts un elektriski regulējami sēdekļi – kas tāds ir pašsaprotams “premium” segmenta automobiļos, bet tagad tādas opcijas ieguvis arī budžeta zīmols “Dacia”. Turklāt jaunais “Bigster”, kas izstādē piedzīvos Baltijas mēroga pirmizrādi, līdz šim ir arī vislielākais markas modelis. Lai arī “Bigster” no attāluma izskatās tāpat kā “Duster” apvidnieks, patiesībā tas ir ievērojami lielāks – tas ir par 23 centimetriem garāks. Ar “Bigster” apvidnieku “Dacia” debitē SUV tirgus C-segmentā, kur dominē tādi modeļi kā “Toyota RAV4” vai “Hyundai Tucson”. Un šī segmenta pircējiem ir svarīgi, lai automobilim vismaz kā opcija būtu pieejams gan panorāmas stikla jumts, gan elektriski regulējami sēdekļi, tieši tādēļ šādas ekstras ieguvis arī “Dacia” lielākais modelis.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Sportiskais “Nismo” atgriežas elektriskā veidolā&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sportiskās “Nismo” modifikācijas atgriežas “Nissan” piedāvājumā. Ja līdz ar elektrifikāciju līdzšinējās “Nismo” benzīna motora versijas klusām aizplēnēja, tad japāņu autoražotājs atradis veidu, kā atkal iepriecināt automobiļu entuziastus. Jau pazīstamais elektromobilis “Nissan Ariya” ieguvis sportisko versiju “Nismo”, kas ir par 130 ZS jaudīgāka nekā standartā, kopumā attīstot 435 ZS. Rezultātā automobilis paātrinājumu līdz 100 km/h pieveic piecās sekundēs. Tomēr “Ariya Nismo” ātrumu spēj demonstrēt ne tikai taisnā līnijā. Lai uzlabotu līdzsvaru, virsbūves kontroli un manevrētspēju lielā ātrumā, “Ariya Nismo” ir pilnībā pārstrādāta balstiekārta, kā arī citādāk kalibrētas atsperes un amortizatori. Uzlabots ir arī stūres sistēmas jutīgums un precizitāte, kā rezultātā ir iegūta labāka izveicība un reakcija, kas par 12 % uzlabojusi spēju ieturēt līkuma trajektoriju.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;“Škoda Enyaq” pārvērties līdz nepazīšanai&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pirmizrādi izstādē piedzīvos modernizētais “Škoda Enyaq”, kas pārvērties līdz nepazīšanai. Parasti tik būtiskas dizaina izmaiņas notiek līdz ar modeļa paaudzes maiņu, tomēr čehu autoražotājs to paveicis modeļa dzīvescikla vidū, veicot modernizāciju. Tas skaidrojams ar markas jauno dizaina valodu “Modern Solid”, kas būs visu turpmāko “Škoda” modeļu pamatā. Izstādē būs apskatāms arī jaunais “Elroq” modelis, kas ieturēts tādā pašā stilā, bet jau pāris mēnešus ripo pa Latvijas ceļiem. Atšķirībā no jau pazīstamā “Enyaq” elektromobiļa jaunais “Elroq” ir gabarītos mazāks un cenā pieejamāks. Turklāt “Škoda” īpaši lepojas, ka “Elroq” cenu ir izdevies nodrošināt tikpat zemu kā līdzīgu gabarītu “Kamiq” modelim ar iekšdedzes dzinēju.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Karstasinīgajai “Cupra” pievienojas tikpat kvēli motocikli&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sportisko auto zīmola “Cupra” stendā jaunākais modelis būs “Terramar” apvidnieks, kas tā nosaukts par godu sacīkšu trasei Spānijā. “Terramar” tiešām ir svarīgs un vajadzīgs “Cupra” modeļu saimē, jo līdz šim ražotājs piedāvāja tikai kompakta izmēra automobiļus. Salīdzinājumā ar jau pazīstamo &quot;Formentor&quot;, kas izstādē būs aplūkojams tā modernizētajā versijā, jaunais “Terramar” ir jau ietilpīgāks modelis. Turklāt blakus jaunākajiem “Cupra” modeļiem varēs apskatīt “Ducati” motociklus, jo “Cupra” izplatītājs “Autobrava” no šī gada kļuvis arī par leģendāro itāļu motociklu dīleri. Izstādes apmeklētājiem tiks prezentēts jaunais “Ducati Multistrada V2”, kas ar tā 114 zirgspēku motoru paredzēts piedzīvojumiem un ceļojumiem.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Plaši pārstāvēti ķīniešu auto zīmoli&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Izstāde “Auto 2025” nebūs pirmā, kur ekspozīcijā redzams kāds Ķīnas autoražotāju spēkrats. Tomēr šī būs pirmā reize, kad ķīniešu markas būs pārstāvētas tik kuplā skaitā, turklāt ar jau Eiropas tirgū sevi spilgti pieteikušiem modeļiem. Viens no ievērības cienīgākajiem zīmoliem ir BYD (&lt;i&gt;Build Your Dreams&lt;/i&gt;), kurš kļuvis par pasaulē vislielāko elektrificēto automobiļu ražotāju, pēc pārdošanas apjoma apsteidzot līdzšinējo līderi “Tesla”. Tāpat pērn sevi spilgti Latvijas tirgū pieteica viens no Ķīnas senākajiem auto zīmoliem “Dongfeng”, kura piedāvājumā ir automobiļi no nedaudz virs 20 tūkstošiem eiro līdz pat gandrīz 200 tūkstošiem eiro. Jaunums ir arī “Lynk” marka, kurai ir ciešas saites ar zviedru “Volvo”. Tā izstādē būs pārstāvēta ar diviem modeļiem – hibrīdu un elektromobili. Savukārt “Great Wall Motor” mūsu tirgū jau ir pazīstams – pērn tā modelis “Ora 03” kļuva par vispārdotāko elektromobili Latvijā, bet “Auto 2025” debitēs tā jaunākais hibrīds “Wey 03”.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Kādu laiku izstādē nebijušas markas atgriežas ar jaunumiem&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šogad izstādē būs pārstāvētas visplašākais auto marku klāsts pēdējo gadu laikā. Ar jaunumiem atgriezušās arī markas, kas kādu laiku ekspozīcijā nebija redzētas – “Alfa Romeo” prezentēs jauno elektrisko apvidnieku “Junior Elettrica”, bet “Jeep” demonstrēs jauno “Grand Cherokee”. No eksotiskākiem amerikāņu automobiļiem būs sportiskā “Corvette C8 Stingray” kupeja, kā arī masīvais pikaps “RAM 1500 CrewCab Tungsten”.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;No jau pazīstamajām markām “Hyundai” prezentēs savu jaunāko elektromobili “Inster”, kas pieejams par mazāk nekā 30 tūkstošiem eiro, kā arī jau pazīstamo “Kona EV”, bet sportiskajā “N-line” modifikācijā. “Kia” prezentēs savu šobrīd mazāko elektrisko modeli “EV3”, modernizēto “EV6” un lielo apvidnieku “EV9”.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Japāņu “Honda” būs pārstāvēta ar visu savu modeļu spektru – no mazā “Jazz” līdz populārajam “CR-V”. Tikpat plaši būs pārstāvēta arī “Volkswagen” marka, sākot no “T-Roc” un beidzot ar jauno “Tayron”. Savukārt “Toyota” šogad prezentēs savus komercauto “Proace” dažādās modifikācijās. &lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;No franču ražotājiem “Peugeot” izstādīs apvidniekus “2008 Hybrid” un elektrisko “e-5008”, kā arī mikroautobusu “Traveller”. Savukārt “Citroën” svaigākais jaunums ir “e-C3” modelis, kas, līdzīgi kā jaunums citiem autoražotājiem – elektromobilis, cenā ir līdz 30 tūkstošiem eiro.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pēc 10 gadu pārtraukuma izstādē ’’Auto” atgriežas ’’Kia’’, lai iepazīstinātu ar trīs jaunākās paaudzes 100 % elektroautomobiļiem: flagmani ’’Kia EV9’’, moderno un sportisko ’’Kia EV6 FL’’ un neparasto ’’Kia EV3’’.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Lielākā autoizstāde Baltijā&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;25.–27. aprīlī Baltijas nozīmīgākais auto nozares pasākums – starptautiskā autoindustrijas izstāde “Auto 2025” – automīļus un nozares profesionāļus Ķīpsalā pulcēs jau 30. reizi! Izstāde apvieno trīs sadaļas: “Jauni auto”, “Auto mehānika” un “Auto Exotica”. Vairāk: &lt;u&gt;&lt;a href=&quot;http://www.balticmotorshow.com/&quot; style=&quot;text-decoration: underline&quot;&gt;www.balticmotorshow.com&lt;/a&gt;&lt;/u&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt; &lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Autonozares izstādes Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība “BT 1” rīko katru gadu jau kopš 1995. gada.&lt;/p&gt;&lt;b style=&quot;text-align: start; text-decoration: none; font-style: normal&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/b&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Pastāv drauds iesaldēt sniegto atbalstu videi draudzīgu auto iegādei</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/4947180/pastav-drauds-iesaldet-sniegto-atbalstu-videi-draudzigu-auto-iegadei</link>
                <pubDate>Mon, 14 Apr 2025 12:28:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: 700; font-style: normal;&quot;&gt;Iedzīvotājiem aktīvi pārejot uz videi draudzīgiem auto, jau šīs nedēļas laikā valsts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programmas ietvaros, kas tagad atlicis vien nedaudz virs 300 000 eiro, būs pilnībā izmantots, informē Auto asociācija.&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement article-body__item--fs moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas ietekmēs arī personas ar Goda ģimenes apliecību jeb daudzbērnu ģimenes, kas kopš atbalsta stāšanās spēkā pērn jūlijā iegādājušās 13 % no visiem auto ar EKII atbalstu. Tas var radīt nevajadzīgu pārtraukumu valsts atbalsta pieejamībā un iedzīvotāju intereses zudumu par videi draudzīgiem auto, tāpēc Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs &lt;a href=&quot;https://www.tvnet.lv/term/558079/andris-kulbergs&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;topicLink&quot; style=&quot;text-decoration: none&quot;&gt;Andris Kulbergs&lt;/a&gt; uzskata, ka jau tagad šim mērķim ir jānovirza pietiekams finansējums, lai programma darbotos vismaz līdz gada beigām.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement article-body__item--fs moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&quot;Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi par videi draudzīgiem spēkratiem, uz šo brīdi atbalsta programmā ir pieejami nedaudz virs 300 000 eiro, un šī summa ar katru dienu strauji sarūk. Tas nozīmē, ka tuvāko divu līdz trīs dienu laikā finansējums tiks iztērēts un iedzīvotāji vairs nevarēs iegūt valsts atbalstu videi draudzīgu auto iegādei, kamēr ministrija neizstrādās EKII stratēģiju, kuras izveide var ilgt līdz 2025. gada beigām. Būtiski, ka EKII instrumentā jau tagad ir pieejams finansējums, ko var padarīt pieejamu iedzīvotājiem – proti, izvairoties no valsts atbalsta pieejamības pārtraukuma. Mēs aicinātu darītu visu, lai līdzfinansējums būtu pieejams pēc iespējas ātrāk, izvairoties no situācijas, ka stratēģijas neesamība nevajadzīgi &quot;iesaldē&quot; EKII atbalstu,&quot; saka Andris Kulbergs, Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement article-body__item--fs moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saskaņā ar Auto asociācijas datiem pieprasījums pēc jauniem un lietotiem &lt;a href=&quot;https://www.tvnet.lv/term/556917/elektroauto&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;topicLink&quot; style=&quot;text-decoration: none&quot;&gt;elektroauto&lt;/a&gt;, kā arī jauniem ārēji uzlādējamiem &lt;a href=&quot;https://www.tvnet.lv/term/557109/hibridauto&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;topicLink&quot; style=&quot;text-decoration: none&quot;&gt;hibrīdauto&lt;/a&gt;, ir būtiski audzis kopš pērnā gada jūlija, kad EKII atbalsts kļuva pieejams arī personām ar Goda ģimenes statusu jeb daudzbērnu ģimenēm. Šobrīd EKII atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir pieejams 5000 līdz 9500 eiro apmērā, atkarībā no automašīnu veida un vietu skaita tajos.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement article-body__item--fs moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&quot;EKII atbalsts ir būtiski veicinājis pieprasījumu pēc videi draudzīgām jaunām un lietotām automašīnām daudzbērnu ģimeņu vidū. Kopumā deviņu mēnešu laikā daudzbērnu ģimenes ar EKII atbalstu iegādājušās 13 % no visām videi draudzīgām vieglajām automašīnām Latvijā. Tāpat daudzbērnu ģimenes ir nodevušas norakstīšanai teju 29 % no visām norakstītajām automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem, tā saņemot vēl papildu atbalstu līdz 2000 eiro apmērā. &quot;Iesaldējot&quot; pieeju EKII atbalstam, kamēr ministrija veic stratēģijas izstrādi, tiks ne vien apdraudēta simtiem ģimeņu iespēja iegūt personīgo transportu, bet arī kopumā interese par videi draudzīgiem automobiļiem,&quot; papildina Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement article-body__item--fs moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) 2021. līdz 2030. gadam noteikts, ka transporta sektora aktīva elektrifikācija būtiski veicinās SEG emisiju samazināšanu, ja videi draudzīgu automašīnu piedāvājums un cena turpinās uzlaboties un tiks turpināti šo transportlīdzekļu izmantošanas veicinošie pasākumi. Tāpat noteikts, ka nepieciešams palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu, sasniedzot 20 000 vieglo elektromobiļu.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement article-body__item--fs moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ņemot vērā Ceļu satiksmes drošības direkcijas 2024. gada datus, EKII programma ir devusi būtisku pienesumu CO2 emisiju samazināšanā, indikatīvajam CO2 emisijas samazinājumam atbalsta projektos sasniedzot 24 111 360 CO2, kg. Vienlaikus EKII programma ir radījusi nozīmīgu devumu arī videi draudzīgu auto reģistrācijām. Laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 2. aprīlim Latvijā ir reģistrēti 8811 vieglie elektromobiļi (ieskaitot jaunus un lietotus), un 33,99 % no tiem ir iegādāti ar EKII atbalstu. Minētajā laika posmā reģistrēti arī 1902 ārēji lādējami hibrīdauto, no kuriem 38,07 % ir iegādāti ar EKII atbalstu.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement article-body__item--fs moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kā secina Kulbergs, šie dati ļoti spilgti apliecina EKII ietekmi uz NEKP mērķu sasniegšanu: &quot;EKII apturēšana varētu gan ievērojami bremzēt jaunu un lietotu videi draudzīgu auto reģistrāciju skaita pieaugumu, gan ietekmēt sasniegtos rezultātus SEG emisiju samazināšanā.&quot;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>2025. gada sākumā straujš kāpums jauno elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto reģistrācijās</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/4922911/2025-gada-sakuma-straujs-kapums-jauno-elektroauto-un-areji-ladejamo-hibrida</link>
                <pubDate>Tue, 08 Apr 2025 04:08:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto reģistrācijās vērojams pieaugums par 122,5% attiecībā pret iepriekšējā gada 1. ceturksni. Šie transportlīdzekļi veido 12,61% no visiem reģistrētajiem vieglajiem pasažieru auto, no kuriem 7,42% ir elektromobiļi un 5,19% – ārēji lādējamie hibrīdauto.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2025. gada 1. ceturksnī vieglo pasažieru un vieglā komerctransporta reģistrācijas Latvijā ir pieaugušas par 4% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu. Nozīmīgs pieaugums vērojams jaunu vieglo pasažieru automobiļu reģistrācijās – par 22,3%, sasniedzot 4777 vienības, salīdzinot ar 3905 vienībām 2024. gada 1. ceturksnī. &lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Īpaši strauji audzis jauno ārēji lādējamo hibrīdauto (PHEV) segments – reģistrētas 480 vienības, kas ir 344,4% pieaugums pret 108 vienībām 2024. gada pirmajā ceturksnī. Šis kāpums būtiski ietekmējis kopējo tirgus dinamiku. Jāpiezīmē, ka arī 2024. gadā PHEV reģistrācijas vairāk nekā divkāršoja 2023. gada rezultātu, savukārt 2025. gada 1. ceturksnī sasniegts jau 62,66% no visa 2024. gada PHEV reģistrāciju apjoma.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jauno elektromobiļu reģistrācijās novērojams 12,2% pieaugums – 294 vienības 2025. gadā pret 262 vienībām 2024. gadā. Vēl izteiktāks kāpums reģistrēts lietotu elektromobiļu segmentā – 164,6%, no 271 vienības 2024. gadā uz 717 vienībām 2025. gada 1. ceturksnī, kas jau ir sasniedzis 41,66% no 2024. gada kopējā rezultāta.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Fizisko personu interese par videi draudzīgāku mobilitāti būtiski aug – elektromobiļu un PHEV iegādes apjoms šajā grupā palielinājies par 153,4%, savukārt juridiskās personas reģistrējušas 2 reizes vairāk šādu transportlīdzekļu nekā pirms gada.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“EKII elektromobiļu iegādes atbalsta programma fiziskām personām ir bijis izšķirošs faktors šī segmenta izaugsmē – sniedzot gan finansiālu, gan informatīvu atbalstu, tā palīdzējusi cilvēkiem spert soli pretī ilgtspējīgākai mobilitātei. Uzlabotā programma atbalstam daudzbērnu ģimenēm ir devusi īpašu grūdienu 2025. gada pirmajā kvartālā, kas ir īpaši svarīgi šajos biznesam klusajos / finansiāli grūtajos mēnešos,” atzīmē Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jaunu benzīna automobiļu reģistrācija pieaugusi par 16,3%, savukārt dīzeļdzinēju automobiļu – par 8,9%. Tas liecina par stabilu pieprasījumu arī pēc tradicionālajiem dzinējiem līdztekus elektroauto segmenta izaugsmei.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;TOP 3 populārākās jauno vieglo pasažieru automobiļu markas saglabājušās nemainīgas: Toyota – kāpums par 35,2%, Škoda – kāpums par 13,6%, Volkswagen (VW) – kāpums par 20%. Savukārt, lietoto vieglo pasažieru automobiļu segmentā novērotas nelielas izmaiņas: BMW saglabā līdera pozīciju, Volvo ar 16,4% kritumu joprojām otrajā vietā, bet VW pakāpies uz trešo vietu, apsteidzot Audi.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pretēji vieglo auto segmentam, smagā komerctransporta reģistrācijas 2025. gada 1. ceturksnī samazinājušās par 23,2% (no 319 vienībām 2024. gadā uz 245 vienībām 2025. gadā). Tas skaidrojams ar vispārēju ģeopolitikas ietekmi reģionā un saspīlējumus tranzīta loģistikas biznesā, kam ir tieša ietekme uz klientu autoparka nomaiņu/ papildināšanu.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr daļai ražotāju šis ceturksnis bijis īpaši veiksmīgs: Scania pārņēmusi tirgus līdera pozīciju, reģistrējot 128 vienības – pieaugums par 28%, Volvo nokritusies uz otro vietu ar 48,5% kritumu, DAF pakāpusies no ceturtās uz trešo vietu, savukārt MAN piedzīvojis izteiktu izrāvienu – kāpums par 142,9%, ieņemot ceturto vietu (no septītās).&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“2025. gada 1. ceturksnis apliecina, ka Latvijas auto nozare turpina attīstīties divos virzienos – gan saglabājot stabilu pieprasījumu pēc tradicionālajiem auto, gan piedzīvojot spēcīgu izrāvienu alternatīvās piedziņas transportlīdzekļu segmentā. Šī dinamika norāda uz patērētāju gatavību pielāgoties zaļākai mobilitātei, ja ir pieejams atbalsts un izvēle, tāpēc ir nepieciešams valdībai nevilcināties ar atbalsta programmas finansējuma apstiprināšanu, kas īpaši veiksmīgi startējusi daudzbērnu ģimeņu atbalstam,” uzsver Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Jaunu automašīnu tirgus Latvijā 2024. gadā piedzīvo kritumu, izmaiņas patērētāju paradumos</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/4781509/jaunu-automasinu-tirgus-latvija-2024-gada-piedzivo-kritumu-izmainas-pateret</link>
                <pubDate>Fri, 24 Jan 2025 14:00:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;2024. gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023. gadā. Salīdzinot ar 2007. gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“&lt;i&gt;Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024. gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023. gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007. gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu,&lt;/i&gt;” norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Neskaidrie ģeopolitiskie apstākļi un vājā ekonomika būtiski ietekmēja jaunu automašīnu tirdzniecību, kā arī transportlīdzekļu pieejamību, ko vēl vairāk saasināja piegādes ķēžu problēmas. Šo situāciju izmantoja lietoto automašīnu tirgus, īpaši mazlietotu automobiļu segmentā, kur pieprasījums ievērojami pieauga. Lai gan 2024. gadā jauno automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja izaicinājumus, stabilizācijas pazīmes gada beigās un pieprasījums pēc pieejamiem elektroauto liecina par tirgus potenciālu. Tāpat sagaidāma turpmāka tirgus pielāgošanās, ņemot vērā ekonomiskos un tehnoloģiskos izaicinājumus.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jaunu vieglo pasažieru automobiļu līderpozīcijas saglabāja Toyota (2818 reģistrācijas), neskatoties uz 22,3% kritumu. Tālāk sekoja Škoda (2584 vienības, tikai 3% kritums) un Volkswagen (1971 vienība, -6,3%). Premium segmentā izcēlās Audi (749 reģistrācijas), apsteidzot BMW (748) un Volvo (447).&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2025-01-24_at_16_01_38.jpg&quot; style=&quot;width: 509px;&quot; class=&quot;moze-img-center&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-style: normal;&quot;&gt;“&lt;/span&gt;&lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Situāciju autobūves nozarē kopumā ietekmēja COVID-19 izraisītais pārmērīgais pieprasījums, kas veicināja ražošanas jaudu atjaunošanu pēc iespējas ātrākā laikā posmā. Tomēr energoresursu izmaksu kāpums un komponenšu piegādes ķēdes sadārdzinājums veicināja ražošanas izmaksu un gala produkta cenu kāpumu. Kombinācijā ar Latvijas tirgus pieprasījuma sabremzēšanos, ražotāji bija spiesti veicināt tirgus noietu piedāvājot izdevīgus pirkšanas nosacījumus - piedāvājot gan tiešas atlaides vai samazināto procentu likmi līzinga aizņēmumiem. Tādejādi tirgus pilnībā atgriezies pirms COVID-19 laikā, kad faktiski cena kļuva par vienīgo pirkšanas motīvu un tirgus ļoti ātri pārtapa par patērētāju tirgu,&lt;/i&gt;&lt;span style=&quot;font-style: normal;&quot;&gt;” norāda SIA &quot;Veho&quot; valdes loceklis Dmitrijs Zeļeņins.&lt;/span&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lielākie korporatīvie darījumi un iepirkumi veidoja ievērojamu tirgus daļu jaunu vieglo pasažieru automobiļu segmentā: Valsts robežsardze (162 automašīnas, tostarp Renault, Toyota, Citroën), CityBee (262 VW, Ford, Toyota, Škoda), LIDL Latvija (126 BMW, MINI, VW), Latvijas Valsts Meži (97 Dacia, Nissan), CSDD (57 KIA, SEAT, VW, Citroën). Tomēr auto nomas segmentā reģistrēts kritums par 20,9%, ko galvenokārt ietekmēja CityBee darījumu skaita samazinājums par 48%.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2025-01-24_at_16_03_13.jpg&quot; style=&quot;width: 542px;&quot; class=&quot;moze-img-center&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“&lt;i&gt;Elektroauto piedzīvoja pirmo kritumu kopš tie tika nopietni piedāvāti tirgū no 2018. gada, kas saistīts ar privātpersonu segmenta piesātinājumu un korporatīvā segmenta gaidām gada garumā, kad tiks izsludināta korporatīvā atbalsta programma,&lt;/i&gt;” norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2025-01-24_at_16_04_05.png&quot; style=&quot;width: 556px;&quot; class=&quot;moze-img-center&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2024. gads iezīmējās ar elektroauto reģistrāciju kritumu par 22,5%, veidojot tikai 7,3% no kopējā jaunu vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju tirgus (1258 vienības). Uzņēmumi, kas veido 60% no elektroauto pircējiem, kavējās ar iegādi, gaidot jaunas valsts atbalsta programmas. Tomēr tirgū ienāca jauni spēlētāji – Great Wall ar elektroauto modeli ORA, kas ar 150 reģistrācijām kļuva par otro populārāko elektroauto zīmolu, uzreiz aiz VW (172 reģistrācijas), kas pierāda, ka tirgū ir pieprasījums pēc pieejamas cenas elektroauto piedāvājuma. Tesla reģistrācijas saruka par 29,7%, bet Volvo, pateicoties modelim EX30, kāpa uz ceturto vietu. Pat COVID-19 pandēmijas laiks, vai komplektējošo detaļu sāga, vai Krievijas iebrukums Ukrainā nebija radījis elektroauto reģistrāciju kritumu. Tirgū pietrūkst konkurētspējīgs piedāvājums zemo cenu elektroauto kategorijā.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2025-01-24_at_16_04_48.jpg&quot; style=&quot;width: 529px;&quot; class=&quot;moze-img-center&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Zemā finansējuma pieejamība joprojām ir būtisks šķērslis tirgus attīstībai. Tikai 57% darījumu tika noformēti līzingā. Privātpersonas izmantoja finansējumu 65,2% gadījumu, bet uzņēmumi – tikai 51,8%, galvenokārt augsto izmaksu dēļ.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2024. gads Latvijas vieglā komercauto tirgū iezīmējās ar izaugsmi – reģistrētas 2737 vienības, kas ir par 1,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šī pozitīvā dinamika ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā kopējo jaunu automašīnu tirgus kritumu. 2024. gads pierādīja, ka vieglo komercauto tirgus var būt elastīgs un noturīgs pat sarežģītos ekonomiskos apstākļos. Galvenais izaugsmes virzītājspēks bija lielie korporatīvie iepirkumi, savukārt izaicinājumi elektroauto segmentā norāda uz turpmāku darbu pie infrastruktūras attīstības un valsts atbalsta programmu uzlabošanas.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lielu lomu tirgus kāpumā spēlēja apjomīgi iepirkumi: CityBee veiktā Ford modeļu iegāde (kopā 353 vienības), Nacionālo Bruņoto Spēku pasūtījums (210 automašīnas). Šādi iepirkumi ievērojami sekmēja vieglo komercauto tirgus stabilitāti un uzrādīja, ka korporatīvie darījumi turpina būt būtisks tirgus dzinējspēks.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Toyota saglabāja tirgus līdera statusu ar 698 reģistrācijām, lai gan piedzīvoja kritumu par 29,8%. Ford piedzīvoja ievērojamu izaugsmi (+138,4%) un, pateicoties CityBee darījumiem, ieņēma otro vietu ar 565 reģistrācijām. Renault ierindojās trešajā vietā ar 500 vienībām, bet Volkswagen saglabāja ceturto vietu ar 358 vienībām (+53%). Mercedes-Benz reģistrācijas pieauga par 8,3%, kas ļāva zīmolam pacelties uz piekto vietu ar 131 vienību. &lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/medium/Screenshot_2025-01-24_at_16_05_32.jpg&quot; style=&quot;width: 553px;&quot; class=&quot;moze-img-center&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pretēji kopējam vieglo komercauto tirgus kāpumam, vieglā komercauto klases elektroauto reģistrācijas būtiski saruka par 31,3%, sasniedzot vien 56 vienības (pretstatā 80 vienībām 2023. gadā). Elektroauto šajā segmentā veidoja tikai 2% no kopējām reģistrācijām, kas liecina par nepieciešamību uzlabot pieejamo piedāvājumu un atbalsta mehānismus.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2025-01-24_at_16_06_00.jpg&quot; style=&quot;width: 572px;&quot; class=&quot;moze-img-center&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;span style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;div class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-style: normal;&quot;&gt;Gan SIA &quot;Veho&quot;, gan SIA “SKANDI MOTORS&quot; norāda, ka Latvijas autoparks atjaunojas ļoti lēni, kā arī atpaliek no Lietuvas un Igaunijas automobiļu tirgus apjomiem līdz pat 40%. “&lt;/span&gt;&lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Lai arī 2024. gadu gaidījām ar cerībām par tirgus izaugsmi, diemžēl rezultāti cerības neattaisnoja. Lai arī mūs, Skandi Motors, sasniegtais rezultāts vairāk iepriecina nekā apbēdina, kritiski vērtējot situāciju nākas secināt, ka darāmā vēl ir daudz. Tirgus izaugsmei potenciāls joprojām ir, ja raugāmies uz mūsu kaimiņiem, tomēr izaugsmes vietā tirgus dalībnieki atrodas ļoti intensīvā cenu konkurencē un sākam pamanīt indikācijas, ka tirgus sāk atkal raudzīties uz atlikušajām vērtībām kā pārdošanas instrumentu nevis reāli izvērtējamu riska faktoru,&lt;/i&gt;&lt;span style=&quot;font-style: normal;&quot;&gt;” norāda SIA “SKANDI MOTORS&quot; valdes loceklis Ainārs Liljē.&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/span&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Pētījums: iegādājoties OCTA, auto vadītāji izvēlas lētāko, nevis kvalitatīvāko</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/4669190/petijums-iegadajoties-octa-auto-vaditaji-izvelas-letako-nevis-kvalitativako</link>
                <pubDate>Tue, 15 Oct 2024 08:55:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: 700; font-style: normal;&quot;&gt;Biedrība &quot;Auto asociācija&quot; veikusi pētījumu, lai izvērtētu autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu apmierinātību sadarbībai ar apdrošināšanas sabiedrībām. Pētījuma dati liecina, ka auto vadītāji iegādājas OCTA polises pēc &quot;zemākās cenas&quot; principa. Arī apdrošinātāji izvēlas sadarboties ar pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā pēc iespējas zemākas cenas remontu veikšanai vai izdara spiedienu uz auto servisiem, lai panāktu cenu samazinājumu. Tā rezultātā netieši auto servisu nozarē tiek veicināts tā saucamais &quot;pelēkais tirgus&quot;, savukārt no nekvalitatīvi veiktiem auto remonta darbiem nav pasargāti auto vadītāji.&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&quot;Auto asociācija&quot; valdes loceklis Krišs Lipšāns sacīja: &quot;Viss ir likumsakarīgi. Latvijas normatīvie akti paredz, ka katram autovadītājam ir jāveic sava transportlīdzekļa obligāta apdrošināšana jeb jāiegādājas OCTA polise. Šī polise darbojas gadījumos, kad jāsedz zaudējumi, ko esi nodarījis auto negadījumā iesaistītajam transporta līdzeklim. Ņemot vērā, ka šie zaudējumi uz polises pircēju neattieksies, ir tikai loģiski, ka viņš izvēlēsies lētāko nevis kvalitatīvāko piedāvājumu. Un tālāk jau sākas riņķa dancis. Arī apdrošinātājs domā par saviem finanšu rezultātiem, tāpēc kā sadarbības partnerus, kas tiek burtiski uzspiesti cietušajam auto vadītājam, izvēlas auto servisu ar viszemāko cenas piedāvājumu. Domāju, ka atbilde, kādi servisi spēj piedāvāt zemākās cenas, nav ilgi jāmeklē! Līdz ar to no vienas puses valsts cīnās ar &quot;pelēko tirgu&quot;, no otras puses – nesper elementārus soļus, sakārtojot normatīvos aktus un konkrēto nozari.&quot;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai ir kāpušas par 26,4%, savukārt transportlīdzekļu apkopei un remontam – par 21,8%. Dati skaidri norāda, ka izmaksu pieaugums auto segmentā ir veidojies pamatā apdrošināšanas pakalpojumu sadārdzinājuma dēļ.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pētījumā aptaujātie autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka visvieglāk sadarboties ir ar &quot;Balcia Insurance&quot; SE, bet ērtākā datu un tāmju apmaiņas sistēma ir AAS &quot;BALTA&quot;. AAS &quot;BTA Baltic Insurance Company&quot; un &quot;If P&amp;amp;C Insurance&quot; AS Latvijas filiāle tika norādītas kā apdrošināšanas sabiedrības, kuras izvirza augstas remonta kvalitātes prasības un liek autoservisam ievērot remonta tehnoloģiju.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vissarežģītākā sadarbība Latvijas auto servisiem ir ar ADB &quot;GJENSIDIGE&quot; Latvijas filiāli, kas visilgāk izskata remonta tāmes, vilcinās ar remonta akceptēšanu un visbiežāk bez pamatojuma samazina remonta izdevumu tāmi, to nesaskaņojot ar servisu. Savukārt AAS &quot;BALTA&quot; regulāri cenšas ierobežot klienta iespējas pašam izvēlēties servisu, rekomendējot savus rezerves daļu piegādātājus gadījumos, kad neakceptē servisa piedāvātās rezerves daļas un cenas. Tāpat AAS &quot;BALTA&quot; visbiežāk aicina izmantot pašas sagādātas, neoriģinālās (pārsvarā – Ķīnā ražotas) virsbūves rezerves daļas.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Krišs Lipšāns sacīja: &quot;Lai uzlabotu sadarbību ar auto servisiem, ir jāmainās apdrošinātāju attieksmei, tai jābūt līdzīgai kā klienta piesaistīšanas brīdī, tāpat atlīdzību izmaksas gadījumos būtu vairāk jāpievēršas klientu vēlmēm, tieši tā, kā tas ir OCTA polises iegādes brīdī. Vienlaikus servisi apdrošinātājus aicina izvērtēt pazīmes, kas liecina par sadarbības partneru negodīgu komercpraksi, piemēram, nodokļu parādus, realitātei neatbilstošu nodarbināto skaitu u.c.. Būtiski, lai apdrošinātāju klientiem būtu iespēja pašiem izvēlēties auto servisus, ar ko sadarboties.&quot;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šis ir jau trešais &quot;Auto asociācijas&quot; veiktais pētījumus, noskaidrojot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu apmierinātību sadarbībai ar apdrošināšanas sabiedrībām. Šim pētījumam ir jābūt kā pamatam ikvienai apdrošinātājam, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un attieksmi pret klientiem un remonta veicējiem, jo tas skaidri norāda uz nepilnībām.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;article-body__item article-body__item--htmlElement moze-start&quot; style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai situāciju risinātu, aizsargājot transportlīdzekļu vadītājus, &quot;Auto asociācija&quot; Saeimā ir iesniegusi grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, paredzot tiešo zaudējumu regulēšanu. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas ņēmējs kā negadījumā cietusī puse, varēs saņemt zaudējumu atlīdzību no sava izvēlētā OCTA apdrošinātāja, vairs nepieņemot atlīdzības izmaksas kārtību, ko tai ir &quot;nopirkusi&quot; vainīgā puse. Tas ļaus Latvijas iedzīvotājiem OCTA polisi iegādāties, nekoncentrējoties uz zemāko cenu, bet gan apdrošinātāja piedāvājumu.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Ēnu ekonomika autoservisu sektorā sasniedz gandrīz 200 miljonus eiro gadā</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/4603653/enu-ekonomika-autoservisu-sektora-sasniedz-gandriz-200-miljonus-eiro-gada</link>
                <pubDate>Wed, 10 Jul 2024 15:00:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Auto asociācijas veiktais pētījums rāda, ka 2022.gadā valsts budžetam secen ir gājuši 135 miljoni eiro kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un 58 miljoni eiro kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi. Salīdzinot ar 2020.gada pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika sektorā ir vēl kāpusi par 25%.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Valsts budžeta ieņēmumu samazinājums autoservisu sektorā par teju 200 miljoniem eiro ir tikai viena problēma no ēnu ekonomikas īpatsvara. Būtiski ņemt vērā, ka beigās no šī cieš gan paši darbinieki, par kuriem netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan patērētāji, kuri saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu nevar aizsargāt savas tiesiskās intereses, gan konkurenti, kuri cenšas attīstīt godīgu biznesu” norāda biedrības Auto asociācija valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ja par darbiniekiem, kas strādā “pelēkajā tirgū”, netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tas nozīmē, ka viņiem nav arī sociālās aizsardzības. Tas ietekmē gan pieeju valsts nodrošinātiem pabalstiem, gan pensijas apmēru vecumdienās. Turklāt, ja oficiāli darbiniekam izmaksā tikai minimālo algu, pārējo izsniedzot aploksnē, tad kļūst neiespējami arī saņemt kredītu sava mājokļa iegādei.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tāpat, izmantojot “pelēkajā zonā” esošo servisu pakalpojumus, neaizsargātā pozīcijā atrodas patērētājs. Ja nav maksājuma dokumentu, tad nav arī aizsardzības pret patērētāju tiesību pārkāpumiem. Ja saņemtais pakalpojums nav kvalitatīvs, tad atgūt naudu par to nav iespējams, jo, lai vērstos Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai tiesā ir nepieciešami dokumenti, kas apliecina, par ko tad ir samaksāts. Tas nozīmē, ka patērētājus var apkrāpt bez jebkādām sekām.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Turklāt grēko arī apdrošinātāji, kuri savu sadarbības autoservisu sarakstā iekļauj servisus, kas strādā “ēnu tirgū”. Apdrošinātāji dažkārt izvēlas lētākos pakalpojuma sniedzējus, neinteresējoties par to, vai tie veic legālu darbību. Arī šeit cieš patērētājs, jo nav garantijas, ka apdrošinātāja apmaksātais automašīnas remonts būs veikts kvalitatīvi.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Autoservisi Latvijā darbojas divās dažādās realitātēs. Tie, kas mēģina strādāt godprātīgi un tie, kas darbojas “ārpus likuma”. Gadiem eksistējošs līdz pat 90% ēnu ekonomikas apmērs autoservisu sektorā ir pilnībā izkropļojis konkurenci, kā rezultātā uzņēmumi nespēj attīstīties, tirgu ir pametuši praktiski visi servisa tīklu uzņēmumi un jauni nerodas, jo strādāt godīgi praktiski nav iespējams. Lai atrisinātu šo milzīgo problēmu, nepietiek tikai ar servisu sodīšanu, bet jābūt efektīvam valsts risinājumam, kas ļautu celt konkurētspēju godīgajiem autoservisiem” norāda A. Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Auto asociācijas ieskatā risinājums ir brīvprātīgas sertificēšanas sistēmas ieviešana autoservisiem, kurai pateicoties valstī tiktu izstrādāti un ieviesti vienoti nozares standarti. Tā ļautu investēt un attīstīt vidēja un augstāka līmeņa autoservisus. Šie servisi tiktu pakļauti papildu kvalitātes kritērijiem, toties tikai šie autoservisi varētu piedalīties publiskajos iepirkumos, veikt apdrošināšanas gadījumu remontus, veikt elektroauto remontus un nākotnē sniegt arī tehniskās apskates pakalpojumus. Ierosinātā sertificēšanas sistēma sniegtu priekšrocības tiem, kas strādā godīgi, salīdzinājumā ar tiem, kas izvēlas darboties “ēnās”. Būt godīgam kļūtu izdevīgāk, nekā turpināt strādāt pelēkajā zonā.&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Pērn krities lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/4603651/pern-krities-lietoto-vieglo-pasazieru-automobilu-registraciju-skaits</link>
                <pubDate>Fri, 23 Feb 2024 16:00:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022. gada rādītājiem. Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot “Volvo”, bet trešajā - “Volkswagen” markas automašīnas. &lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2023. gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties&amp;nbsp;&amp;nbsp;līdz 2013. gada līmenim. “Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma “Volvo” ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza “Volkswagen” ar 5398 reģistrētām automašīnām,” skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2024-08-04_at_23_42_58.png&quot; alt=&quot;Screenshot_2024-08-04_at_23_42_58.png&quot;&gt;Netipiski straujš pieaugums lietotu auto reģistrācijā bijis Jūrmalā, kur, salīdzinot ar 2022. gadu, reģistrācijas pieaugums bijis par 234%. “Jūrmalā reģistrēto spēkratu pieaugums ir noticis pateicoties “Bolt” automašīnu nomas uzņēmumam, kas iegādājies mazlietotus auto. Šis darījumu pieaugums ir padarījis Jūrmalu par otru lielāko automobiļu reģistrācijas vietu Latvijā,” atklāj A.Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pieaudzis ir kopējais lokālais darījumu skaits. Proti, 189 332 lokālās vieglās pasažieru automašīnas ir mainījušas īpašnieku. Vidējais automobiļu vecums lokālo darījumu vidū ir 15,28 gadi, tam katru gadu turpinot pieaugt.&lt;b&gt; &lt;/b&gt;Auto Asociācijas prezidents iezīmē:“Vērtējot vieglo pasažieru automobiļu vidējo vecumu visam Latvijas autoparkam kopumā, arī pērn tas turpināja saglabāties augsts. Kopējais vidējais autoparka vecums Latvijā ir 14,3 gadi, savukārt tikai privātpersonām piederošo auto vecums ir 15,5 gadi. Vidējais importēto lietoto automašīnu vecums ir 11,35 gadi, kas ir uzlabojies, pateicoties ļoti lielam netipiskam vienu līdz divu gadu vecu auto reģistrāciju skaitam.&amp;nbsp;&amp;nbsp;Tos pērn iegādājušies tādi nomas uzņēmumi kā “Bolt” un “OX Drive”. &lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;div class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Dīzeļa automobiļi turpina būt 79% no kopējā importa lietotiem auto, benzīna 17%, elektroauto 2,4% un ārēji uzlādējami hibrīdauto 0,7%. “Attiecībā uz lietotajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem, joprojām var novērot, ka Eiropa, īpaši Vācija, turpina atbrīvoties no veciem, nobrauktiem “premium” un “apjoma marku” modeļiem, īpaši dīzeļdegvielas, jo investīcijas to ekspluatācijā atjaunojot izplūdes sistēmā cieto daļiņu filtrus (DPF), kas ir mērāms 700 -2500€ apmērā, neatmaksājas. Savukārt eksportējot šādus auto uz Latviju, pārdevējam nav jāuzņemas obligātās 6 mēnešu garantijas saistības pret klientu vietējā tirgū,” saka A.Kulbergs.&lt;/div&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijā</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/4603647/latvija-sasniegusi-rekordu-jaunu-elektroauto-registracija</link>
                <pubDate>Mon, 12 Feb 2024 16:00:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;2023. gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā -&amp;nbsp;&amp;nbsp;8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022. gadā. Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja “Volkswagen”, ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot “Nissan” markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022. gadu, noslēdza “Tesla”. &lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022. gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022. gadā uz 1624 elektroauto 2023. gadā.&amp;nbsp;&amp;nbsp;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: “Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars&amp;nbsp;&amp;nbsp;sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%.”&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2024-08-04_at_23_40_46.png&quot; alt=&quot;Screenshot_2024-08-04_at_23_40_46.png&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pirmās vietas ieguvējs “Volkswagen” ierindojas topa pirmajā vietā, kāpinot reģistrēto automašīnu apjomu par 100,9% jeb no 116 elektroautomašīnām 2022. gadā uz 233 elektroauto 2023. gadā. Otrajā vietā ierindojas “Nissan” markas elektroautomobiļi, kāpinot 2022. gadā reģistrēto apjomu 196 elektroauto uz 205 elektroautomašīnām 2023. gadā jeb palielinot reģistrēto automašīnu skaitu par 4,6%. Savukārt trešajā vietā ar milzīgu izrāvienu pret 2022. gadā reģistrētajām 10 elektroautomašīnām ierindojas “Tesla”, kāpinot apjomu par 1480% ar 158 reģistrētām elektroautomašīnām 2023.gadā, pakāpjoties reģistrētāko elektroauto sarakstā no 18.vietas uz 3.vietu pērn. &lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;A. Kulbergs secina: “Bezmaksas stāvvietas un iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslas Rīgā ir radījušas situāciju, ka 50% no visiem Latvijā reģistrētiem elektroauto atrodas Rīgā, kamēr Pierīgā un Rīgā kopā atrodas pat 73% no visiem Latvijā reģistrētajiem vieglajiem pasažieru elektroauto. Tas norāda uz to, ka elektroautomašīnu iegāde ir cieši saistīta ar dzīvi privātmājā. Iespēja uzlādēt spēkratu mājās ir galvenais faktors tā iegādei, jo tas rada labvēlīgi zemus ekspluatācijas izdevumus uzlādējot par mājsaimniecības tarifu.”&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2024-08-04_at_23_41_21.png&quot; alt=&quot;Screenshot_2024-08-04_at_23_41_21.png&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Arī lietoto vieglo pasažieru elektroauto reģistrāciju ziņā ir vērojams kāpums par 32,1%, no 788 elektroauto 2022. gadā uz 1041 elektroauto 2023. gadā.&amp;nbsp;&amp;nbsp;Lietotu elektroauto līdera pozīcijā atrodas “Tesla” ar reģistrētiem 374 elektroauto 2023. gadā pret reģistrētām 249 elektroautomašīnām 2022.gadā, kāpinot apjomu par 50%. Otro vietu ieņem BMW markas elektroauto ar reģistrētiem 180 elektroauto pērn&amp;nbsp;&amp;nbsp;pret 136 reģistrētiem elektroauto 2022.gadā, kāpinot apjomu par 32,4%. Savukārt trešo vietu ieņem “Audi” markas elektroauto ar reģistrētiem 87 elektroauto 2023.gadā pret 33 reģistrētiem elektroauto 2022.gadā, kāpinot apjomu par 163,6%. &lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;No visiem pieprasītākajiem lietotajiem elektroauto tikai “Hyundai” un “Nissan” ir piedzīvojuši apjoma kritumu 2023. gadā attiecīgi par 11,5% un 51,6%.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2024-08-04_at_23_41_50.png&quot; alt=&quot;Screenshot_2024-08-04_at_23_41_50.png&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;“Lai arī statistikas dati rāda pozitīvu ainu Latvijas autoparka pārejā uz elektroauto, 2023.gadā ir samazinājies jauno elektroauto pasūtījumu skaits. Elektroauto pārdošanas cena ir lielāka kā iekšdedzes automobiļiem un&amp;nbsp;&amp;nbsp;Eiropas Centrālās Bankas Euribor likme to iegādi ietekmē vairāk kā citas enerģijas tipa automobiļus. Tāpat lietotāju interesi par elektroauto iegādi ietekmē arī uzlādes iespējas un pieejamība. Sals šajā ziemā ne tikai ietekmēja mājokļu apkures izdevumus, bet arī elektroauto iespējamo nobraukumu starp uzlādes reizēm, kas sala apstākļos samazinās pat līdz 50%,” norāda Auto asociācijas prezidents.&amp;nbsp;&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai</title>
                <link>http://www.autoasociacija.lv/jaunumi/params/post/4603644/nepieciesams-stingraks-regulejums-autotransporta-segmenta-radito-emisiju-sa</link>
                <pubDate>Thu, 08 Feb 2024 16:00:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Šobrīd&amp;nbsp;&amp;nbsp;transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu ar 37% no visām nozarēm. Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2023. gadam tās samazināt par 17%, salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kā norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas “valsts piepūles”.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;No visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām. “Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai,” akcentē A.Kulbergs. &lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2082794.mozfiles.com/files/2082794/Screenshot_2024-08-04_at_23_39_26.png&quot; alt=&quot;Screenshot_2024-08-04_at_23_39_26.png&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Statistika rāda, ka 2022.gadā Latvijas autoparkā bija 24 357 smagie komerctransportlīdzekļi, no kuriem vien 44% jeb 10 737 bija ar vismaz “Euro 5” vai “Euro 6” emisiju standartu. Jānorāda, ka “Euro 5” emisiju standarts kļuva par prasību visiem jaunajiem apstiprinājumiem no 2009.gada 1.septembra un visām jaunajām reģistrācijām no 2011.gada 1.janvāra, bet “Euro 6” emisiju standarts kļuva par prasību visiem jaunajiem apstiprinājumiem no 2014. gada septembra un jaunajām reģistrācijām no 2015.gada septembra.&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Šobrīd 56% no visām Latvijā reģistrētajām smagājām automašīnām ir vairāk nekā 13 gadus vecas. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravas seglu vilcēju veic kravas pārvadājumus uz ārvalstīm, tādēļ, ja vērtē pēc to smago automašīnu skaita, kas pamatā pārvietojas Latvijas teritorijā, tad vien ap 20% smago automašīnu ir ar vismaz “Euro 5” vai “Euro 6” emisiju standartu,” skaidro Auto asociācijas prezidents.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Valsts līmenī šobrīd ir ieviestas vai tiek plānots ieviest dažādas atbalsta programmas gan nulles emisiju transportlīdzekļu iegādei, gan elektromobiļu uzlādes infrastruktūras attīstībai, taču tās ir tēmētas uz visiem transportlīdzekļu tipiem, izņemot smago komerctransportu. “Neskatoties uz atbalsta programmu neesamību, valsts var veicināt smagā komerctransporta zaļināšanu paredzot, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas lielāku diferencēšanu starp “Euro 6” automobiļiem un zemāku standartu komercauto, tāpat nosakot, ka publiskajos būvniecības un ceļu būves iepirkumos kravas pārvadājumi tiek vesti tikai ar vismaz “Euro 6” emisijas standarta kravas automašīnām, kā arī ieviešot zemo emisiju zonas pilsētās,” norāda A. Kulbergs.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;div class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jaunākas smagās automašīnas ietekmē ne tikai emisiju daudzumu, bet arī efektīvu degvielas izlietojumu, piemēram, “Euro 4” smago automašīnu vidējais degvielas patēriņš ir ap 35 litriem uz 100 km, bet “Euro 6” smago automašīnu vidējais degvielas patēriņš ir ap 24 litriem uz 100 km. “Dati rāda, ka&amp;nbsp;&amp;nbsp;ar “Euro 6” smago automašīnu varam ietaupīt pat līdz 68% degvielas un radīt būtisku ietekmi uz izmešu daudzuma samazināšanu. Jānorāda, ka šodienas “Euro 6” smagās automašīnas patērē arī vismaz 15% mazāk degvielas kā pirmās smagās automašīnas ar “Euro 6” emisiju standartu,” skaidro Auto asociācijas prezidents.&lt;/div&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>