Pāriet uz galveno saturu
AUTO ASOCIĀCIJA
  • Sākums
  • Par mums
    • Struktūra
    • Ieguvumi
    • Iestāšanās
    • Eiropas Savienības projekti
  • Mērķi
    • Patērētāju tiesības
    • Preču zīmju pretlikumīga izmantošana
    • Sadarbības partneri
    • Automobiļu dabiskais nolietojums
  • Jaunumi
  • Biedri
  • Statistika
  • Automobiļu klasifikators
  • Kontakti

Izskatīšanai Saeimā iesniegti grozījumi bezkompromisa cīņai ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem spēkratiem

4. oktobris, 2023 pl. 15:50

Lai liegtu turpmāku pārvietošanos Latvijas valstī ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) izskatīšanai Saeimā iesniedzis grozījumus Ceļu satiksmes likumā (CSL), kas noteiktu, ka visas šāda veida automašīnas ir jāreģistrē Latvijā trīs mēnešu laikā, laika atskaitei sākoties no 12.septembra.

Jāatgādina, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmuma rezultātā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija aizliegusi personām ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem iebraukt Eiropas Savienībā pār savām robežām.

Lai veicinātu sabiedrisko kārtību un tiesību normu ievērošanu, kā arī Krievijā un Baltkrievijā reģistrēto transportlīdzekļu izbraukšanu no Latvijas vai mērķtiecīgu reģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), A. Kulbergs steidzamai izskatīšanai Saeimā iesniedzis grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā reģistrējami tie Krievijā un Baltkrievijā reģistrētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no 12. septembra, un piedalās ceļu satiksmē.

“CSL jau šobrīd ir noteikts, ka ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi Latvijā ir jāpārreģistrē trīs mēnešu laikā, tomēr Eiropas Komisijas (EK) regula, kas stājās spēkā 12. septembrī, ir iemesls, lai 10. pantā tiktu izdalīta atsevišķa daļa, kas regulē tieši šo divu valstu - Krievijas un Baltkrievijas automašīnu reģistrāciju Latvijā no konkrēta datuma, ņemot vērā, ka šo valstu transportlīdzekļi tiek uzskatīti par sankcionētām precēm,” skaidro A. Kulbergs.

Viņš norāda, ka šobrīd ir steidzami nepieciešami grozījumi CSL likumā, kas skaidro, no kura datuma ir jāveic Krievijā un Baltkrievijā reģistrētu transportlīdzekļu pārreģistrācija Latvijā.

“Pašlaik autovadītājiem ir  skaidrs, ka reģistrācija ir jāveic, tomēr, ja netiek noteikts trīs mēnešu pārreģistrācijas datums, no kura tiek veikta atskaite, likums praktiski nedarbojas,” uzsver A. Kulbergs.

Viņš skaidro, ka, lai motivētu autovadītājus veikt automašīnu pārreģistrāciju, iesniegtajos grozījumos arī teikts, ka spēkrati, kuri pēc trīs mēnešu pārejas perioda beigām joprojām nav reģistrēti Latvijā, tiks konfiscēti. “Likumprojekts nosaka, ka konfiscētie spēkrati tiktu ziedoti Ukrainas vajadzībām. Tie transportlīdzekļi, kuri nebūs tehniski atbilstoši Ukrainas vajadzībām, tiks pārdoti izsolē. Šādā veidā tiktu panākta ne tikai pozitīva ietekme uz valsts budžetu, bet arī samazināts administratīvais slogs pašvaldībās, tām piemērojot administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuri izdarīti ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem,” norāda A.Kulbergs.

Grozījumu rezultātā neviena Krievijā un Baltkrievijā reģistrēta automašīna pēc 12.decembra uz Latvijas ceļiem atrasties nevarētu. Vienīgie izņēmumi būtu to automašīnu vadītāji, kuri varēs pierādīt, ka transportlīdzeklis ieradies Latvijā pēc 12.septembra, līdz ar to trīs mēnešu laika atskaite tiktu sākta no cita datuma. “Grozījumos noteiktais transportlīdzekļu reģistrācijas pienākums tiek skaitīts no transportlīdzekļa ierašanās brīža Latvijā, tomēr gadījumos, ja spēkrata vadītājs kontroles laikā nespēj pierādīt ierašanās brīdi Latvijā, reģistrācijas pienākums tiktu skaitīts no 12.septembra. Tātad, ja autovadītājs spēj apliecināt savu ierašanās brīdi Latvijā uzrādot, piemēram, prāmja biļeti, trīs mēnešu atskaite tiktu sākta no cita datuma,” piebilst A.Kulbergs.

A.Kulbergs piebilst, ka šī ir Latvijas iespēja ieviest efektīvu risinājumu, vadoties pēc 12.septembrī pieņemtā EK regulējuma. “Šādu CSL grozījumu apstiprināšana ne tikai stiprinātu tiesiskumu, bet arī kalpotu kā brīdinājums tiem, kuri uzskata, ka var izvairīties no atbildības par likuma pārkāpšanu. Mērķtiecīgu soļu speršana arī veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts iestādēm un to lēmumiem,” apliecina deputāts. 

Jaunākie ieraksti

  • Leģendu atgriešanās un Baltijas mēroga pirmizrādes izstādē “Auto 2025”
    23. apr. 2025
  • Pastāv drauds iesaldēt sniegto atbalstu videi draudzīgu auto iegādei
    14. apr. 2025
  • 2025. gada sākumā straujš kāpums jauno elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto reģistrācijās
    8. apr. 2025
  • Jaunu automašīnu tirgus Latvijā 2024. gadā piedzīvo kritumu, izmaiņas patērētāju paradumos
    24. jan. 2025
  • Erasmus+ projekta rezultāti
    30. dec. 2024
  • Īstenots Erasmus+ projekts
    30. dec. 2024
  • Norisinājies Erasmus+ projekta noslēguma seminārs
    17. dec. 2024